Populārākās naudas krāpšanas shēmas un kā neuzķerties uz tām
Šeit apkopojām biežākās naudas izkrāpšanas shēmas Latvijā un padomus, kā neiekrist krāpnieku izliktajās lamatās.
1.Telefonzvani
Vērtējot Valsts policijas apkopojumu par aizvadīto 2023. gadu, biežākais krāpniecības veids ir bijusi vikšķerēšana jeb krāpšana telefona zvana laikā. Pēc oficiāliem datiem ar šādiem telefonzvaniem no iedzīvotājiem tika izkrāpti 4,5 miljoni eiro. Izplatītākie bijuši viltus zvani kādas iestādes vārdā, proti, krāpnieki uzdevās par kādas bankas, valsts iestādes, Valsts policijas, drošības dienesta vai citas iestādes pārstāvi. Arī šogad kaitnieciskie telefonzvani sit augstu vilni - februārī nepatīkams gadījums noticis ar kādu sievieti no Kuldīgas, kurai tika izkrāpti 160 000 eiro [2]. Viņai zvanījuši finanšu krāpnieki, kuri stādījās priekšā kā bankas un policijas darbinieki, iesūtot viltus Valsts policijas priekšnieka apliecību ar foto. Iestāstījuši, ka sievietes kontos notiek krāpnieciska veida darbības, krāpnieki lika viņai uzinstalēt AnyDesk aplikāciju, kas nodrošināja attālinātu piekļuvi viņas telefonam. Tālāk jau sieviete apstiprinājusi savus bankas datus un PIN kodus, kas beidzās ar 150 000 eiro aizplūšanu no viņas darbavietas kontiem un gandrīz 2 000 eiro pārskaitījuma no privātā konta. Papildus tam krāpnieki, aizbildinoties ar it kā nepieciešamo drošību, izvilinājuši arī skaidro naudu 10 000 eiro apmērā, ko sieviete tiem nosūtīja ar pakomāta starpniecību. Ar līdzīgu stāstu par viltus policijas zvaniem ir dalījies arī zināms advokāts Jānis Taukačs (stāstu var izlasīt šeit).
Padoms: Esiet modri un kritiski! Pirmkārt, ne banku, ne policijas vai citu iestāžu darbinieki nezvanīs, lai noskaidrotu Jūsu bankas kontu datus. Turklāt, neviena iestāde Jums nevar pieprasīt uzinstalēt datoros vai mobilajās ierīcēs dažādas programmatūras, kas ir paredzētas, lai attālināti pieslēgtos Jūsu ierīcei. Otrkārt, nekādā gadījumā nenododiet savus internetbankas un personas datus trešajām personām, kā arī neievadiet tos apšaubāmās vietnēs. Treškārt, nebaidieties aizdomīgu telefonsarunu pārtraukt un ziņot par to policijai.
2. Krāpnieciskas vēstules un īsziņas
T.s. pikšķerēšana un smikšķerēšana ir otri izplatītākie kiberuzbrukumu veidi, kuros tiek izmantoti teksta paziņojumi [3]. Pikšķerēšana (angļu: phishing) ir uzbrukuma veids e-pastu vidē, kas pamatā izmanto krāpnieciskas hipersaites, lai no adresātiem izvilinātu to personas informāciju. Uzbrucēji bieži vien uzdodas par lieliem un zināmiem uzņēmumiem, piemēram, Microsoft, Google, VID, DPD u.tml. Līdzīgs uzbrukums ir smikšķerēšana (vārdu SMS un pikšķerēšana kombinācija), kurā tiek izmantotas ziņas SMS, Skype, WhatsApp, Messenger u.c. īsziņu kanālos. Arī šeit mērķis ir panākt, lai persona veic darbības, kuras nevajadzētu veikt - atklāt savas paroles, veikt telefonzvanu uz kādu noteiktu numuru, sniegt bankas piekļuves informāciju utt.
Padoms: Neuzķeraties uz neformālo saziņu un neļaujieties emocijām! Ziņojumi no krāpniekiem parasti satur kādas no šīm 6 uzbrukuma pazīmēm:
Ja izskatās, ka ziņu ir atsūtījis kāds no Jūsu pazīstamajiem, pirms atbildēt, piezvaniet šim cilvēkam un pārbaudiet! Savukārt, ja ziņu saņemat no kādas zināmas iestādes un tā Jums šķiet dīvaina, sazinieties caur oficiāliem kanāliem un pārbaudiet informāciju! Piemēram, ja atnācis SMS paziņojums no bankas, kurā pieminētas problēmas ar Jūsu kontu vai norēķinu karti, nekavējoties sazinieties ar banku, apmeklējot tās oficiālo mājas lapu vai zvanot uz telefona numuru, kas tajā būs norādīts pie kontaktiem.
Jāievēro arī, ka krāpnieki ziņojumos izmanto vietnes, kas var saturēt līdzīgus nosaukumus un dizainu tām iestādēm, kuras mēģina it kā atdarināt. Pievērsiet īpašu uzmanību interneta vietnes adresei un tās komponentēm:
- Adreses domēns parasti ir veidots no divām daļā - no nosaukuma (piemēram, lenders) un kategorijas (piemēram, .lv), tie kopā veido domēna nosaukumu, šajā gadījumā — lenders.lv.
- Viens domēns var ietvert vairākas vietnes. Piemēram, visām šīm vietnēm kopīgs viens oficiālais domēna nosaukums “lenders.lv”:
Ja saņemat aizdomīgu ziņojumu, kurā ietverts cits domēns, piemēram, lenders.co.uk vai rekins-lenders.com, neatbildiet uz to, jo tas nav kompānijas “Lenders Latvija” oficiālais domēns. Par tādiem krāpniecības gadījumiem ziņojiet mums un sazinieties ar policiju.
3.Kriptomainings
Pieaugot kriptovalūtas popularitātei, ir parādījies salīdzinoši jauns interneta krāpniecības veids - kriptomainings (angļu: cryptojacking). Šis krāpniecības veids tagad izplatās arī Latvijā [4].
Kriptomaininga uzbrukuma gadījumā upuris neapzināti instalē t.s. ļaunatūru (angļu: malware) savā ierīcē, piemēram, noklikšķinot uz nedrošas saites saņemtā e-pastā, Whatsapp ziņā vai apmeklējot inficētu vietni. Tālāk jau ierīcē instalētā ļaunatūra kibernoziedzniekam nodrošina piekļuvi šai ierīcei un iespēju zagt ierīces jaudu nelegālām kriptovalūtas ieguves (angļu: mining) aktivitātēm. Kas ir neierasti - bieži vien uzbrukuma upuris pat īsti nepamana vai nesaprot, ka kāds ir piekļuvis viņa ierīcei un izmanto tās jaudu. Pazīmes kriptomaininga uzbrukumam - pēkšņi liels procesora lietojums jeb CPU (par to liecinās izteikti palēlināta veikstpēja), ierīces strauja pārkaršana un slikta akumulatora veiktspēja.
Padoms: Regulāri atjauniniet programmatūras savās ierīcēs, jo atjauninājumi satur pēdējos drošības uzlabojumus. Kiberuzbrukumi nereti izmanto zināmās programmatūru ievainojamības. Instalējiet programmatūru tikai no uzticamiem avotiem. Izvairieties no aizdomīgām vietnēm (piemēram, torrentiem un nelegālām straumēšanas vietnēm, saīsinātām saitēm no nezināmiem sūtītājiem), kurās Jūsu ierīce var “saķert” ļaunatūras. Preventīvi Jūs varat noskenēt datoru, izmantojot instalēto vīrusu aizsardzību.
4. Investīciju krāpniecība
Šīs shēmas krāpnieki parasti sola ātru un pasakainu peļņu, ar upuriem primāri sazinoties pa telefonu (aukstie zvani). Pērn tādā veidā no Latvijas iedzīvotājiem tika izkrāpti vismaz 5,6 miljoni eiro [1]. Zvana laikā krāpnieki uzdodas par naudas investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt ienesīgus ieguldījumus akcijās, obligācijās, kriptovalūtās u.c. Nereti aicina arī instalēt programmatūru, lai veiktu ieguldījumus vai arī prasa pārskaitīt investīcijas naudas summu uz krāpnieku kontiem. Šajā shēma krāpnieki izmanto speciāli izstrādātas vietnes, kurās upuris var pats sekot līdzi “peļņas” līknei - tas rada maldinošu iespaidu investēt vēl vairāk. Patiesībā nauda aiziet krāpnieku kontos. Ir novērots, ka par šo krāpnieku upuriem bieži kļūst vecāki cilvēki. Upuri, kas notic idejai, bieži vien arī piesakās kredītiem, lai saņemtu vairāk naudas, ko ieguldīt vēl lielākai “peļņai”.
Padoms: Atcerieties, ka oficiālās iestādes Latvijā sazinās latviešu valodā, nevis krievu vai citā. Bet, lai pārliecinātos par investīciju pakalpojuma legālo pusi, Jums ir jāpārbauda, vai uzņēmumam ir piešķirta licence Latvijas Bankas datu bāzē.
5. Vervēšana par naudas mūli
Par "naudas mūli" dēvē cilvēku, kas ar savu norēķinu kontu palīdz pārvietot nelegāli iegūtu naudu. Par šādu noziedzīgās naudas legalizācijas operāciju upurim jeb “mūlim” tiek solīta naudas atlīdzība jeb komisija. Krāpnieku mērķis ir slēpt pārvietojamās naudas izcelsmi, neļaujot izmeklētājiem noteikt patieso labuma guvēju.
Diemžēl pēdējos gados šis nozieguma veids kļūst populārāks arī Latvijas jauniešu vidū [5]. Iesaistīšanās šādās darbībās ir krimināli sodāma un parasti aizdomīgas aktivitātes tiek ātri atklātas un savervētie dalībnieki - atrasti un sodīti. Naudas atmazgāšana un nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem pēc Krimināllikuma sodos paredz sabiedriskos darbus, naudas sodu, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai pat cietumsodu.
Padoms: Neuzķeraties uz viegliem naudas peļņas solījumiem! Pat, ja ieteikums nācis no zināma cilvēka, nekādā gadījumā nepiekrītiet nodot lietošanā savu naudas kontu. Neuzticieties solījumiem par ātru, vieglu un lielu peļņu un viemēr pārbaudiet informāciju par jebkuru, kas izsaka darba piedāvājumu ar vieglu peļņu. Galu galā Jūs riskējat ar nopietnām juridiskām sekām, kas ietekmēs nākotni daudzus gadus uz priekšu.
Lai izvairītos no naudas krāpšanas Latvijā, mēs iesakām vienmēr kritiski izvērtēt saņemtos piedāvājumus, zvanus un ziņas, pat, ja tos Jums nosūta tuvinieki, draugi, vai pat zināmas iestādes - bankas, VID vai policija. Nedodiet svešiniekiem savus aizsargājamos datus vai glabāšanā skaidru naudu. Ja tomēr ir pieredzēts krāpšanas mēģinājums vai izpausti aizsargājami dati - nekavējoties par to informējiet policiju pa tālruni 112.
Rakstā izmantotie avoti:
[2] https://cert.lv/lv/2024/03/kiberlaikapstakli-februaris#Krapsana
[4] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.01.2024-popularako-interneta-krapsanas-veidu-topa-jauns-dalibnieks-kriptomainings.a539721/ un https://degpunkta.tv3.lv/noziedziba/krapnieki-masveida-uzbruk-digitalajam-iericem-kriptovalutas-iegusanai/